Sporta ārsts galvenokārt nodarbojas ar muskuļu skeleta sistēmas traumām un slimībām, kas radušās sporta nodarbību rezultātā. Tas nozīmē, ka sporta ārstam nepieciešamas zināšanas dažādās medicīnas nozarēs, piemēram,  ārstam ļoti labi jāzina traumatoloģija, svarīgi ir pārzināt cilvēka sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas u.c.

Ļoti bieži traumu un slimību ārstēšanā sporta ārsts cieši sadarbojas ar citiem speciālistiem – traumatologu, radiologu, ģimenes ārstu, fizioterapeitiem, tehnisko ortopēdu, uztura speciālistu u.c. Veic un/vai nozīmē nepieciešamos izmeklējumus.

Novērtējot visu izmeklējumu rezultātus, sporta ārsts sniedz slēdzienu par fizisko veselību, fiziskā spēka izvērtējumu, ieteikumus par individuāli piemērotākajiem sporta veidiem, ieteicamo slodzes intensitāti, ilgumu, sportista uzturu un citiem jautājumiem. Traumu vai pārslodzes gadījumos nozīmē labāko ārstēšanu un rehabilitāciju.

Lai noteiktu piemērotu fizisko aktivitāti, jāņem vērā pacienta vecums, veselības stāvoklis, pašreizējās un pārslimotās slimības, fiziskās sagatavotības līmenis, sporta iemaņas, pašreizējās fiziskās aktivitātes, personīgā motivācija, mērķi un iespējas. Tāpēc konsultācijas laikā ārsts izvērtē cilvēka fizisko veselību un sakarības starp organisma funkcijām un fizisko slodzi, veic ar fiziskajām aktivitātēm un sportu saistīto slimību, traumu un fiziskās pārslodzes diagnostiku.

Sporta ārsts iztaujā pacientu par vispārējo veselības stāvokli, fiziskajām aktivitātēm, to ietekmi uz veselību, par izvēlēto sporta veidu. Ja vēlas uzsākt treniņus, sporta ārsts veic un nozīmē nepieciešamo diagnostiku – asinsspiediena mērīšanu, pulsa noteikšanu, elektrokardiogrammu, veloergometriju vai kardiopulmonālo (komplekso) slodzes testu, nepieciešamības gadījumā nozīmē cita veida izmeklējumus – analīzes, konsultācijas pie citiem speciālistiem u. c. Dodoties uz konsultāciju, ieteicams ņemt līdzi pēdējā gada laikā veikto izmeklējumu rezultātus, lai bez liekas nepieciešamības nav jāveic atkārtoti izmeklējumi.

Vērtīgs izmeklējums ir muskuloskeletālā ultrasonogrāfija (USG). Tā parāda, kādas pārmaiņas ir notikušas cīpslās, saitēs un locītavu struktūrās. Tā dod iespēju vizualizēt iekaisīgas un destruktīvas pārmaiņas locītavās, diagnosticēt iekaisumu locītavas somiņās un saitēs. Ar šo metodi precizē šķidruma daudzumu locītavā, locītavas somiņā un saišu apvalkos, ko ne vienmēr izdodas noteikt palpācijas un fizikālās izmeklēšanas laikā.

''Veselības centrs 4'' filiālēs un grupas uzņēmumos pieejami pilna spektra diagnostikas izmeklējumi sportistiem un visiem fiziski aktīviem cilvēkiem, kā arī citu speciālistu konsultācijas, ja tādas nepieciešamas, un rehabilitācija.

Kad jādodas pie sporta ārsta?

• Ja esi sportists vai veselīga dzīvesveida piekritējs, bet tev vēl nav sava uzraugošā sporta ārsta.
• Ja vēlies sākt aktīvas sporta nodarbības.
• Ja tava profesija (dejotājs, cirka, baleta vai teātra skatuves mākslinieks, policists, ugunsdzēsējs, lidotājs, autovadītājs u.c.) ir saistīta ar paaugstinātu fizisko un emocionālo slodzi.
• Ja ir gūta sporta trauma vai ir pārslodze.
• Ja parādās kādas sūdzības par sirds darbību, elpošanas problēmas, asinsspiediena novirzes no normas vai citas sūdzības sportisku aktivitāšu laikā vai ārpus tām.
• Bērniem un jauniešiem pirms iesaistīšanās aktīvos sporta treniņos.

Vērts zināt!

Jāatceras, ka veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība. Piemērotas fiziskās slodzes labvēlīgā ietekme uz veselību ir zinātniski pierādīta - to pamato daudzi klīniski, epidemioloģiski un fizioloģiski pētījumi. Fiziskas slodzes laikā cilvēka organismā notiek daudzas izmaiņas - paātrinās sirdsdarbības frekvence, paaugstinās asinsspiediens, paātrinās un padziļinās elpošana, paaugstinās muskuļu tonuss, pieaug vielmaiņas intensitāte, kā arī citi procesi. Atbilstoša fiziska slodze paaugstina cilvēka darbaspējas un uzlabo veselību.

Pārāk maza fiziska slodze darbaspējas nepaaugstina, bet pārāk liela slodze darbaspējas var pazemināt un izraisīt lielu nogurumu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka imūnsistēmu un veicināt slimību attīstību. Tāpēc svarīgi ar funkcionālās diagnostikas testu palīdzību noteikt katram cilvēkam optimālo fizisko slodzi. Un vismaz vienu reizi gadā atkārtoti konsultēties ar sporta ārstu. Ja atklātas kādas izmaiņas vai parādījušās jaunas sūdzības, tad nepieciešama biežāka kontrole.

Svarīgi arī atcerēties, ka fiziskās aktivitātes ar lielu slodzi bez sagatavošanās var būt ļoti traumatiskas, piemēram, reizi gadā doties kalnu slēpošanas atvaļinājumā un mesties lejā no grūtākās pakāpes trases, ir ļoti bīstami. Tāpat ļoti nepārdomāti ir bez iepriekšējas sagatavošanās piedalīties populārajos maratona skrējienos, taku skrējienos vai velobraucienos.

Pieejami apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.