Nagu sēnīte var skart gan roku, gan kāju pirkstu nagus, taču kāju pirkstu nagus tā skar daudz biežāk. Nagu sēnīte ir ļoti lipīga un, ja to neārstē, tā progresē. Nagu sēnīte pati no sevis nekad nepāries, neārstējot tā attīstās arvien tālāk un palēnām iznīcina slimības skartos nagus.

Statistika liecina, ka apmēram 70% cilvēku vismaz reizi dzīvē ir bijusi nagu sēnīte. Ārsti apliecina, ka gandrīz katru otro pacientu ir skārusi arī nagu sēnīte. Slimība tik pat bieži piemeklē gan vīriešus, gan sievietes, salīdzinoši reti tā ir bērniem līdz pusaudžu vecumam.

Ja ģimenē kādam ir nagu sēnīte, pastāv liela iespēja, ka tā pielips arī citiem.

Pacienti šo slimību mēdz uzskatīt tikai par kosmētisku defektu, tāpēc bieži slimība netiek ārstēta vai cilvēki atnāk pie ārsta tikai tad, kad nagi jau ir bojāti tik ļoti lielā mērā, ka šie bojājumi rada pacientam lielu diskomfortu un pat sāpes. Bojātu nagu dēļ var pazemināties cilvēka dzīves kvalitāte, pasliktināties psihoemocionālais stāvoklis, bet vēlāk pat rasties liekas sociālas problēmas.

Kā var inficēties ar nagu sēnīti?

Inficēšanās ar nagu sēnīti notiek ļoti ātri – staigājot ar basām kājām tur, kur iepriekš gājis kāds, kam ir kāju nagu sēnīte. Inficēšanās notiek, arī lietojot kopīgus dvieļus, zeķes, apģērbu, uzvelkot otra čības un tamlīdzīgi. Īpaši labvēlīga sēnīšu pārneses vide ir siltās, mitrās koplietošanas telpās – pirtīs, peldbaseinos, dušās. Sēnītēm patīk mitri, neizžāvēti apavi un svīstošas pēdas.

Kuri cilvēki ir riska grupā?

• gados vecāki cilvēki (pēc 60 gadu vecuma), kad nagi kļūst cietāki un sausāki, kā arī pavājinās imunitāte un palielinās risks saslimt ar dažādām infekciju slimībām;
• hronisko slimību, piemēram, cukura diabēta pacienti;
• sportisti un cilvēki, kuri apmeklē publiskas vietas - sporta zāles, peldbaseinus, pirtis u.c.;
• ģimenes locekļi, ja mājās netiek ievērota personīgā higiēna - saslimšanas risks pastāv visiem, ja kādam no ģimenes locekļiem ir kāju nagu sēnīte.

Kā nosaka, vai nagi ir inficēti?

Ārējie simptomi saskatāmi tad, kad slimība jau ir diezgan tālu progresējusi – nagi kļūst blāvi, dzeltenīgi vai pelēcīgi, necaurspīdīgi, parasti tie ir grumbuļaini, biezi, trausli, drūpoši. Sēnīte var skart arī ādu – tā sabiezē, saplaisā un pastiprināti lobās. Lai konstatētu nagu sēnītes infekciju, jāiet pie dermatologa, kurš veiks gan vizuālu apskati, gan paņems analīžu paraugu mikroskopiskiem un uzsējuma izmeklējumiem laboratorijā. Analīžu rezultāti kļūst zināmi apmēram mēneša laikā. Tikai šādi, ilgstoši izmeklējot, var precīzi noteikt infekciju izraisījušo sēnīšu sugu. Izmeklējumu rezultāti nosaka gan slimības diagnozi, gan terapijas izvēli.

Sēnīte ir jāārstē, nagi nav jānoņem

Mūsdienās vairs nevienam nav jābaidās, ka inficētie nagi noteikti būs jānoņem – savulaik tā bija viena no ierastākajām metodēm. Taču daudzus biedē arī ilgā medikamentozā ārstēšana. Svarīgi atcerēties, ka sēnīte pati nepāries!
Jo ātrāk slimība tiks precīzi diagnosticēta un sākta tās ārstēšana, jo tā būs vieglāka.
Ārstēšana būs efektīvāka, ja cilvēks to nebūs sācis pats ar kādiem paša izvēlētiem līdzekļiem – šī pašārstēšanās var traucēt slimības diagnostikai. Tāpēc, ja jūs plānojat nākt pie dermatologa ar nagu veselības problēmām, vismaz pēdējo mēnesi pirms vizītes nevajadzētu lietot nekādus ārējus vai iekšķīgus preparātus sēnītes ārstēšanai.
Nagu sēnītes ārstēšanai mūsdienās ārsti izmanto vairākas metodes, visbiežāk tās kombinējot. Vēl līdz nesenam laikam visbiežāk tika izmantota iekšķīgi lietojamu un ārēji lietojamu medikamentu terapija. Nu jau daudzus gadus pacientiem tiek piedāvāts jauna, iedarbīga metode – ārstēšana ar lāzeru. Jāatceras, ka jebkura ārstēšanas metode prasa laiku, un rezultāta sasniegšanas ātrums ir atkarīgs no naga augšanas ātruma, izmantotās terapijas veida un pacienta līdzestības, nodrošinot apavu un zeķu dezinfekciju ikdienā.
Ārstēšanai tiek katram pacientam tiek pielāgots individuāls plāns, visbiežāk iekļaujot tajā vairākas metodes – gan medikamentozu (iekšķīgi lietojamas zāles un ārēji lokāli lietojamie līdzekļi) ārstēšanu, gan lāzerterapiju, gan atsevišķos retos gadījumos – bojātā naga ķirurgisku noņemšanu.

Inovatīvā lāzerterapija ir ļoti efektīva un ātri veicama, tomēr ārstēšanas kursā jāiekļauj vismaz trīs līdz astoņas nagu apstrādes reizes. Ir svarīgi ārstēšanas procesu paveikt līdz galam, lai novērstu atkārtotu inficēšanās risku.
Lāzerterapija ir pacientiem draudzīga metode un izmaksu ziņā nebūt ne dārgāka par medikamentozo terapiju.

Kā darbojas lāzers nagu ārstēšanai?

Lāzera enerģija dziļi iedarbojas uz nagu un audiem, termiski tiek apstrādāta infekcijas zona, iznīcinot slimības izraisītāju. Ārstēšanā ietilpst trīs vienkārši soļi: vispirms tiek noņemta deformētā un sabiezējusī naga kārta; nags tiek apstrādāts ar lāzeru; noslēgumā ar lāzeru tiek apstrādāta arī naga sakne. Apstrādājot nagu ar lāzerstaru (45 °C), paaugstinās audu temperatūra, un nagu sēnīšu micēlijs neatgriezeniski iet bojā. Taču tas nerada sāpes, nebojā apkārtējos audus un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Lāzerterapiju var izmantot gandrīz visām sēnītes formām. Parasti nepieciešamas 4–6 ārstēšanas reizes ar regularitāti vienu reizi nedēļā. Lāzerterapija jākombinē ar nagu lokālo apstrādi. Lāzerterapija īpaši ieteicama citas neefektīvas terapijas gadījumos, kā pirmo izvēles terapijas metodi to izmanto bērniem. Lāzerterapija īpaši ieteicama pacientiem, kuriem ir pretsēnīšu medikamentu nepanesība vai alerģija pret šiem preparātiem, kā arī aknu, nieru un kuņģa un zarnu trakta slimības.

Lāzerterapija īpaši ieteicama pacientiem, kuriem ir:

• pretsēnīšu medikamentu nepanesamība vai alerģija pret šiem preparātiem;
• aknu, nieru un kuņģa zarnu trakta slimības;
• mijiedarbības dēļ ar citiem medikamentiem neiespējama pretsēnīšu sistēmiskā terapija;
• rētainas naga audu izmaiņas, kas apgrūtina zāļu piegādi sēnītes skartajām zonām;
• tā ir pirmā izvēles terapijas metode bērniem.

Lāzera enerģija audos pārveidojas siltumā, izraisot audu temperatūras paaugstināšanos. Termiskās iedarbības rezultātā notiek neatgriezeniskas izmaiņas sēnīšu šūnās, likvidējot slimības ierosinātāju. Lāzerterapija ir labi panesama, tā ir mazsāpīga, nebojā apkārtējos audus, neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un veicina arī ātrāku naga augšanu. 

Sēnītes apstrāde ar lāzeru balstās tikai un vienīgi uz fizikālajiem parametriem. Parasti ar to pietiek, lai salīdzinoši īsā laikā atbrīvotos no naga sēnītes, bet, lai panāktu ātrāku un efektīgāku izveseļošanos, lāzerterapija var tikt kombinēta ar  medikamentiem un ārstniecisko pēdu aprūpi. Pirmie terapijas rezultāti  parādās aptuveni pēc diviem mēnešiem, bet visas naga plātnītes atjaunošanās notiek 6-12 mēnešu laikā.

Ārstēšanās procesā ietilpst arī strikta pēdu un nagu higiēnas ievērošana, vismaz reizi dienā jādezinficē pēdas un nagi ar speciālajiem dezinfekcijas līdzekļiem. Pēc pēdu un nagu apstrādes vienmēr jāvelk tīras zeķes un dezinficēti apavi.

Svarīgi!

• Pirms lāzerprocedūras ir jāveic analīzes, lai apstiprinātu sēnīšu infekciju un noteiktu tās veidu. Pirms analīzēm mēnesi nedrīkst lietot lokālos medikamentus.
• Ārstēšana tiek nozīmēta, ņemot vērā sēnītes tipu, bojājuma smagumu un pacienta veselības stāvokli.
• Vidējais procedūru skaits ir 3 - 8 procedūras ar četru līdz sešu nedēļu intervālu. Procedūras ilgums ir aptuveni 20 minūtes. Vēlams apstrādāt visus nagus.
• Vispirms, lai noņemtu deformēto un sabiezējušo naga kārtu, ieteicams veikt ārstniecisko pēdu aprūpi (vēlams reizi 4-6 nedēļās).

Nekad līdz šim nagu sēnīšu infekcijas ārstēšana nav bijusi tik vienkārša un pieejama! Aicinām to izmantot katru, kurš rūpējas par savu veselību un dzīves kvalitāti!

Noskatieties raidījumu par pēdu un nagu veselību