Jaunums! Endoskopiskie izmeklējumi filiālē ''Dermatoloģijas klīnika''

''Veselības centrs 4''  filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' jaunatklātajā nodaļā tagad pieejami arī gastrointestinālās endoskopijas  izmeklējumi.

Mūsdienīgi aprīkotās un pacientiem ērtās procedūru telpās tiek veikti vairāki izmeklējumi un manipulācijas:

• gastroskopija jeb augšējā endoskopija (pēc pacienta izvēles – ar sedāciju vai bez);
• kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija (tikai ar sedāciju);
• gastroskopija un kolonoskopija (tikai ar sedāciju);
• polipu noņemšana jeb polipektomija endoskopisko izmeklējumu laikā vai veicot atsevišķu manipulāciju;
• injekcijas asiņošanas apstādināšanai vai polipektomijas laikā (ja nepieciešams);
• endoskopiska hemostāzes klipša uzlikšana (ja nepieciešams) u.c.

Endoskopiskie izmeklējumi ir ļoti informatīvi un svarīgi precīzas diagnozes noteikšanai gremošanas sistēmas slimību gadījumos, lai pēc tam pielietotu visprecīzāko ārstēšanu. Medicīnas tehnoloģijām attīstoties, tie veicami pacientiem komfortablā un saudzīgā veidā – tos var veikt vispārējā sedācijā jeb narkozē anesteziologa klātbūtnē. Pacients nejūt diskomfortu, sāpes un pamostas labi izgulējies. Arī manipulācijas, kas tiek veiktas endoskopijas laikā (audu paraudziņu – biopsiju paņemšana histoloģiskajai analīzei, polipu noņemšana un citas manipulācijas) ir pacientam nesāpīgas.

Endoskopiskie izmeklējumi vēlami pacientiem ar sūdzībām par kuņģa vai zarnu trakta darbības traucējumiem (sāpes vēderā, vēdera pūšanās, slikta dūša, vēdera izejas pārmaiņas u.c.), vitamīnu vai minerālvielu deficītu, t.sk. dzelzs deficītu. Nopietni pēdējo gadu pētījumi liecina, ka endoskopijas rekomendējamas katram no 40 gadu vecuma arī, ja sūdzību nav – augšējā endoskopija no 40 gadu vecuma,  kolonoskopija - no 45 gadu vecuma. Tieši šajā vecumā ievērojami pieaug iespēja diagnosticēt kādu no pirmsvēža stāvokļiem, un līdz ar to pacietam var ļoti labi palīdzēt un, iespējams, no ļaunās slimības pasargāt pavisam. Pacientiem, kuru ģimenes locekļiem konstatēti gremošanas trakta ļaundabīgi audzēji, šie izmeklējumi būtu jāveic vēl 10 gadus agrāk – pat no 30 un 35 gadu vecuma.

Profilakses nolūkos izmeklējumos meklē nevis vēzi, bet pirmsvēža stāvokļus, lai jau laikus varētu ko pasākt. Šī ir būtiska ziņa, ko vajadzētu ņemt vērā un nebaidīties. Ja ārsts pacientu uz izmeklējumu nosūta, tad nevis ar domu – meklēt pašu ļaunāko, bet laikus atklāt un endoskopiski likvidēt sākotnējās pārmaiņas, kas varētu ar laiku pārvērsties par slimību, un noteikt izmeklējumu novērošanas intervālus, lai nepalaistu garām slimības progresiju.

Endoskopijā visai biežas ir atrades arī pacientiem bez sūdzībām, kas paaugstina izmeklējumu nozīmīgumu. Endoskopija bieži vien ir izvēles metode pacientam, lai iegūtu slimības morfoloģisko (histoloģisko) apstiprinājumu vai veiktu dzīvībai svarīgas manipulācijas, piemēram, endoskopisko hemostāzi.

Kas ir gastroskopija?

Gastroskopija jeb ezofagogastroduodenoskopija (EGDS) ir augšējā gremošanas trakta vai tā daļas izmeklēšanas metode - barības vada, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas sākuma daļas apskate. Tā ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas bojājumu (iekaisumu, eroziju, čūlu, šūnu pārmaiņu u.c.) diagnostikai un ārstēšanai. Vienlaicīgi gastroskopijas laikā var tikt veiktas arī ārstnieciskās manipulācijas vai pat operācijas: biopsiju paņemšana histoloģiskajai analīzei, polipu noņemšana, barības vada paplašināšana, svešķermeņu evakuācija, injekcijas asiņošanas apturēšanai u.c. Izvērtējot pacienta sūdzības, kā arī ņemot vērā simptomus, sindromus un slimības, endoskopijas veikšanas nepieciešamību un indikācijas nosaka ārsts.

Galvenās indikācijas gastroskopijai

• Simptomi – vēdersāpes, vēdera pūšanās, slikta dūša, dedzināšana, vēdera izejas pārmaiņas – caureja vai aizcietējums, asins vai gļotu piejaukums vēdera izejai, vēdera izejas krāsas pārmaiņas u.c.
• Slimību diagnostika un uzraudzīšana dinamikā – dispepsija, gastroezofageālā atviļņa jeb refluksa slimība (GERS), kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas erozijas, čūlas, labdabīgi un ļaundabīgi veidojumi, polipi, enteropātijas, celiakija u.c.
• Slimību morfoloģiska (histoloģiska) apstiprināšana, paņemot biopsiju paraugus.
• Helicobacter pylori (helikobaktērija) un tās radīto patoloģisko pārmaiņu diagnostika.
• Izmaiņas analīzēs – vitamīnu, minerālvielu, t.sk. dzelzs deficīta diagnostika, izmaiņas fēču analīzēs – palielināts kalprotektīns, konstatētas slēptās asinis fēcēs u.c.
• Izmaiņas radioloģiskajos izmeklējumos - ultrasonogrāfijā, datortomogrāfijā, magnētiskās rezonanses u.c. izmeklējumos konstatētas pārmaiņas, kuras jāapstiprina endoskopiski.
• Slimību prevencija – stāvokļa noskaidrošana cilvēkiem ar būtiskiem kuņģa zarnu trakta slimību un onkoloģijas riska faktoriem, cilvēkiem bez simptomiem no 40 gadu vecuma vai agrāk, ja ģimenes locekļiem bijusi barības vada, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas onkoloģija.
• Pirms plānveida operācijām – holecistektomijas (žults pūšļa operācijas), pretatviļņa operācijas, bariatrijas (kuņģa samazināšanas operācijas) un citām svara korekcijas metodēm u.c.

Viena no lielākajām gastroskopijas priekšrocībām ir iespēja diagnosticēt ļaundabīgos audzējus agrīnā stadijā. Agrīnam kuņģa vēzim nav specifisku simptomu, kamēr tas nav būtiski progresējis, un Latvija ir valsts ar augstu kuņģa vēža izplatību, tādēļ svarīgi būtu izmeklējumus veikt laikus.

Terapeitiskās endoskopijas laikā var veikt liģēšanu, injekcijas, ablāciju, koagulāciju u.c., kā arī pielietot papildu diagnostikas metodes – krāsošanu un materiāla ņemšanu morfoloģiskai (histoloģiskai) analīzei. Viens no svarīgākajiem endoskopijas uzdevumiem ir endoskopijas laikā iegūt kvalitatīvus audu paraugus (biopsijas), ko tālāk nosūta histoloģiskai analīzei. Biežāk lietotā metode ir materiāla paņemšana ar biopsiju knaiblītēm.

Kā jāgatavojas gastroskopijas procedūrai?

Pacientam jābūt tukšā dūšā, tas nozīmē, ka nedrīkst ēst vismaz divpadsmit stundas un dzert vismaz trīs stundas pirms izmeklējuma. Ārsts jāinformē par visiem medikamentiem, kurus pacients lieto. Iespējams, ka pirms procedūras ir vai nu jāpārtrauc medikamentu lietošana, vai jāpielāgo to deva atbilstoši situācijai. Īpaši tas attiecas uz asins šķidrinošiem medikamentiem – antikoagulantiem un antiagregantiem. Ārsts jāinformē arī par iespējamu alerģiju, ja tāda ir bijusi pret kādu medikamentu, vai citām nopietnām slimībām, ar kurām pacients slimo.

Kas ir kolonoskopija?

Kolonoskopija ir visprecīzākā un informatīvākā metode resnās zarnas izmeklēšanai. Izmeklējumā iespējams noteikt dažādas izmaiņas resnajā zarnā, kā arī veikt terapeitiskas manipulācijas, piemēram, polipu vai atsevišķos gadījumos audzēju noņemšanu. Kolonoskopija ir ''zelta standarta'' metode kolorektālā vēža un resnās zarnas polipu diagnostikā.

Sagatavošana kolonoskopijai nosaka izmeklējuma kvalitāti - lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu resnās zarnas apskati, resnajai zarnai jābūt pilnīgi tīrai. Sagatavošanos kolonoskopijai pirms procedūras noteikti jāpārrunā ar ārstu, kas nosūta uz izmeklējumu.

Kādos gadījumos veic kolonoskopiju?

Indikācijas kolonoskopijai ir asiņu vai gļotu piejaukums vēdera izejai, mainīta vēdera izejas regularitāte – caureja vai aizcietējums, mainīta vēdera izejas konsistence, vēdera izeja kļuvusi apgrūtināta vai sāpīga. Novērots neskaidras dabas nespēks, vājums, nogurums, svara zudums, mazasinība (anēmija). Indikācijas kolonoskopijai bez sūdzībām ir vērstas uz resnās zarnas pirmsvēža stāvokļu – polipu (adenomu) diagnostiku.

Kā noris kolonoskopija?

1. Kolonoskopiju veic ar endoskopu (kolonoskopu) – tievu, lokanu optisko instrumentu. To caur anālo atveri ievada taisnajā un resnajā zarnā, lai detalizēti apskatītu resno zarnu un tās daļas līdz pat aklajai zarnai.
2. Izmeklējumu veic vispārējā sedācijā (anesteziologa klātbūtnē).
3. Izmeklējums parasti ilgst 20 – 50 minūtes, kopējais laiks, kas jāatvēl izmeklējumam, ir 1,5 – 2 stundas.

Kas jāņem vērā?

• Lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu resnās zarnas apskati, resnajai zarnai jābūt pilnīgi tīrai. Tādēļ pirms izmeklējuma ir jāveic speciāla zarnas sagatavošana ar zarnas tīrīšanai paredzētiem medikamentiem. Ārsts pacientam ieteiks kādu no zarnu tīrīšanas preparātiem - parasti zarnu tīrīšanai izmanto speciālu šķīdumu, kam papildus jādzer ūdens - tā, lai kopējais izdzertais šķidruma daudzums būtu vismaz četri litri. Aptiekā jāiegādājas ārsta izrakstītais medikaments (piemēram, ''Fortrans'' vai ''Picoprep'').
• Nepieciešamības gadījumā kolonoskopijas laikā ārsts var veikt biopsiju – paņemt nelielus zarnu gļotādas audu paraugus diagnozes precizēšanai laboratorijā vai veikt polipektomiju – polipu noņemšanu.
• Pēc izmeklējuma veikšanas sedācijā pacients apmēram vienu stundu pavada klīnikā, līdz narkoze ir izgājusi un ārsts ir veicis apskati. Pēc tam pacients var doties mājās.
• Vēlams nodrošināt pavadīšanu uz/no izmeklējuma – pēc izmeklējuma, kas veikts sedācijā, nedrīkst sēsties pie auto stūres, parakstīt līgumus, strādāt bīstamos apstākļos u.c.

Resnās zarnas sagatavošana kolonoskopijai

Ja ārsts nav ieteicis citādi, jārīkojas šādi:

• aptiekā jāiegādājas nozīmētais medikamens - speciāls līdzeklis, kas izraisa nesāpīgu šķidru vēdera izeju.
• zarnu sagatavošanas dienā (dienu pirms izmeklējuma) pacients nedrīkst ēst, drīkst dzert tikai dzirdu šķidrumu bez krāsas un zarnu trakta sagatavošanas medikamentu, kopumā izdzerot vismaz četrus litrus šķidruma.
• izmeklējuma veikšanas dienā pacients nedrīkst ēst, jāpārtrauc dzert trīs stundas pirms izmeklējuma.

Ierobežojumi kolonoskopijas veikšanai - slikta zarnu sagatavotība, striktūras, izteiktas adhēzijas (saaugumi).

Kas jāzina par sedāciju (narkozi)?

Nereti endoskopijas procedūras bez sedācijas mēdz būt nepatīkamas, dažreiz sāpīgas. Lai to novērstu un izmeklējumu būtu iespējams veikt pilnvērtīgi un precīzi, procedūru rekomendē veikt sedācijā (narkozē). Dažkārt bez sedācijas endoskopijas procedūras vispār nav iespējams veikt, jo īpaši, ja ir veiktas vēdera dobuma operācijas. Sedācijai tiek izmantoti dažādi intravenozi ievadāmi medikamenti, kas nodrošina pretsāpju un miega efektu. Tas nozīmē, ka manipulācijas laikā pacients guļ un pamostas tad, kad izmeklējums ir pabeigts. Par pacienta drošību anestēzijas laikā rūpējas ārsts anesteziologs, kas vēro sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu un skābekļa daudzumu asinīs.
Atcerieties! Dienā, kad veikta sedācija, pacients nedrīkst vadīt automašīnu! Vēlams, lai pacients pēc procedūras uz mājām varētu doties kāda pavadībā.

Izmeklējumus un manipulācijas veic gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste, medicīnas zinātņu doktore Vita Skuja

Uzziniet vairāk un piesakieties!
''Veselības centrs 4'' filiāle ''Dermatoloģijas klīnika''
Adrese: Skanstes iela 50, 2. stāvs, Rīga
Tālr.: 67847710
E-pasts: [email protected]

Pacientu konsultācijas, vēdera dobuma un vairogdziedzera ultrasonogrāfijas izmeklējumus, laktozes nepanesības un SIBO (tievo zarnu baktēriju pāraugšanas sindroma) diagnostiskos elptestus dr. med. Vita Skuja sniedz ''Veselības centrs 4'' filiālē ''Anti-Aging Institute''

Uzziniet vairāk un piesakieties!
''Anti-Aging Institute''
Adrese: Baznīcas iela 18, Rīga
Tālr.: 25418181 vai 67847718
E-pasts: [email protected]